“Gāles nams” Siguldā ir viens no tiem mazumtirdzniecības objektiem, kur ieeja nav tikai arhitektūras elements, bet gan kritiska infrastruktūras sastāvdaļa, kas ik dienu ietekmē cilvēku plūsmu, drošību un ēkas energoefektivitāti. Liela klientu intensitāte, sezonāli pīķi un preču specifika (būvmateriāli, apdares risinājumi, dārza preces) nozīmē, ka ieejas zona pastāvīgi darbojas kā “mezgls” starp ārējo vidi un apsildāmo tirdzniecības telpu.
Mūsdienu mazumtirdzniecībā ieejas automatizācija vairs nav komforta “papildaprīkojums”. Pareizi projektēti automātiskie vārti samazina siltuma zudumus, stabilizē mikroklimatu, paaugstina piekļuves drošumu un uzlabo klientu caurlaidspēju, īpaši brīžos, kad pie ieejas veidojas plūsmas konflikts (ienākšana/iziešana, ratiņi, paliktņi, piegādes). Šādā kontekstā automātiski ieejas vārti kļūst par stratēģisku ieguldījumu: tie rada izmērāmu finansiālu efektu un vienlaikus nostiprina veikala profesionālu tēlu.
Siguldā, Vidzemes reģionā, ir izteikti sezonāla pilsēta: pavasarī–vasarā pieaug dārza un būvniecības projektu aktivitāte, rudenī dominē remontdarbi, savukārt ziemā klientu plūsmas raksturu ietekmē gan tūrisms, gan laikapstākļi. Gāles nams šajā vidē darbojas kā liela mēroga būvmateriālu mazumtirdzniecības centrs ar vairāk nekā preču piedāvājumu, kur ieejas zona tiek izmantota nepārtraukti visas darba dienas garumā.
Augsta klientu intensitāte nozīmē arī augstu ieejas ciklu skaitu: durvju/ieejas vārtu atvēršanas–aizvēršanas darbības atkārtojas simtiem un pīķa periodos pat tūkstošiem reižu dienā. Papildus tam jāņem vērā praktiskā realitāte būvmateriālu veikalā: ieeju izmanto cilvēki ar iepirkumu ratiņiem, nestandarta apjoma vai gara izmēra precēm, kā arī apmeklētāji ar bērnu ratiņiem vai kustību traucējumiem. Tādēļ veikala automātika pie ieejas tiešā veidā ietekmē gan drošību, gan pārdošanas plūsmas kvalitāti.
Pirms projekta īstenošanas “Gāles nams” ieejas zonā tika identificēti vairāki riski un neefektivitātes, kas tipiski parādās augstas noslodzes mazumtirdzniecībā, ja tiek izmantoti manuāli vai tradicionāli risinājumi.
Pirmkārt, būtisks faktors bija energoefektivitāte. Manuāli atveramas durvis vai nepietiekami regulētas ieejas sistēmas bieži paliek atvērtas ilgāk nekā nepieciešams, kas tieši palielina siltuma zudumus ziemā un kondicionēšanas slodzi vasarā. Latvijā tas ir īpaši jūtams, jo temperatūras svārstības gada griezumā ir izteiktas, un ziemas periodā regulāri sastopams sals, vējš un paaugstināts mitrums. Rezultātā veidojas caurvējš, diskomforts kasēs un pie ieejas, kā arī nevienmērīga telpu temperatūra.
Otrkārt, tika novērtēta personāla slodze un darba organizācija. Ja ieeja prasa regulāru manuālu kontroli (piemēram, palīdzība klientiem ar smagām kravām, durvju atvēršana pīķa stundās vai situācijās, kad durvis “ķeras”), tas nozīmē izmaksas, kas nav tieši redzamas komunālo rēķinu pozīcijās, bet parādās kā produktivitātes kritums.
Treškārt, piekļūstamība un lietošanas konsekvence. Klientam ieeja ir pirmais saskares punkts ar veikalu, un jebkura aizķeršanās (smagas durvis, nepietiekama platuma atvērums, neatbilstošs slieksnis, kavēšanās) rada negatīvu pieredzi. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai vecākiem ar bērnu ratiņiem tas var kļūt par faktisku šķērsli.
Ceturtkārt, drošība un kontrole. Atstājot ieejas zonu bez automatizētas loģikas, pieaug risks, ka durvis paliek atvērtas, piekļuve kļūst nekontrolēta, un ārpus darba laika ir grūtāk īstenot konsekventu aizvēršanas režīmu, it īpaši, ja objektā ir vairākas ieejas vai mainās personāla maiņas.
VVN risinājuma pamatā bija pieeja, kur veikala automātika tiek projektēta kā vienota sistēma, nevis atsevišķa “durvju piedziņa”. Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā cilvēku plūsma, mikroklimata uzturēšana, drošības prasības un ekspluatācijas režīms dažādos diennakts un sezonas scenārijos.
Projektam “Gāles nams” VVN izvēlējās automātiskus ieejas vārtus ar sensoru vadību un konfigurējamu vadības loģiku, kas paredzēta intensīvai ekspluatācijai mazumtirdzniecības vidē. Sistēma darbojas pēc bezkontakta principa: pieejas detektori fiksē cilvēka tuvošanos, aktivizē atvēršanas ciklu un nodrošina kontrolētu aizvēršanu tūlīt pēc plūsmas beigām, saglabājot drošības starpzonu.
Lai risinājums būtu piemērots Siguldas klimatiskajiem apstākļiem, VVN projektā iekļāva komponentes ar paaugstinātu noturību pret mitrumu, temperatūras svārstībām un korozijas riskiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta ieejas mezgliem un stiprinājumiem, jo tie ir pakļauti gan kondensātam, gan sāls un smilts ietekmei ziemas sezonā (no apavu un ratiņu plūsmas).
Integrācijas aspektā VVN paredzēja saderību ar ēkas esošajām sistēmām: ieejas darba režīmu var sinhronizēt ar apsardzes grafiku, kā arī ar HVAC (apkure/ventilācija) scenārijiem, piemēram, samazinot nevajadzīgu gaisa apmaiņu brīžos, kad iekšējā temperatūras stabilitāte ir kritiska. Šāda integrācijas loģika ļauj ieejas vārtus uztvert kā daļu no kopējās ēkas inženierijas, nevis izolētu mehānisku mezglu.
VVN instalācijas metodoloģija ietvēra pirmsmontāžas apsekojumu, plūsmas scenāriju definēšanu (pīķa stundas, piegādes, ārkārtas evakuācijas loģika), riska novērtējumu un detalizētu nodošanas ekspluatācijā procedūru. Pēc uzstādīšanas tika nodrošināts servisa režīms ar profilaktiskās apkopes plānu, lai uzturētu augstu sistēmas pieejamību un paredzamu izmaksu struktūru.
Izvēlētais risinājums tika konfigurēts intensīvai ekspluatācijai, ņemot vērā mazumtirdzniecības ieejas tipisko cikliskumu un drošības prasības.
Sensoru sistēma balstās uz infrasarkano (IR) un fotoelementu principiem: pieejas detektori fiksē kustību/objektu ieejas zonā, savukārt drošības fotoelementi kontrolē vārtu kustības trajektoriju, lai aizvēršanās nenotiktu, ja atvērumā atrodas cilvēks, ratiņi vai krava. Tipiski šādu risinājumu reakcijas laiks ir zem , un tas ir būtiski pīķa plūsmās, kur aizkave rada “pudeles kaklu”.
Piedziņas daļā tika paredzēts motors un transmisija ar pietiekamu jaudas rezervi un darba cikla noturību, lai nodrošinātu stabilu darbību pie biežas atvēršanas. Atkarībā no konkrētās konfigurācijas šādās sistēmās tiek lietotas maiņstrāvas vai līdzstrāvas piedziņas; komerciālā vidē bieži izvēlas risinājumu ar vienmērīgu startu/bremzēšanu, lai samazinātu mehānisko nodilumu un troksni.
Vadības bloks nodrošina vairākus režīmus: automātiska darbība darba laikā, daļējs atvērums siltuma taupīšanai, vienvirziena plūsmas režīms (ja nepieciešams), kā arī manuāla vadība un avārijas atvēršanas loģika. Svarīgs elements B2B objektiem ir integrācijas iespējas: potenciālie sausie kontakti, ieeju atslēgas signāli vai saskarne ar apsardzes sistēmu, lai ārpus darba laika ieejas vārti nepārietu automātiskā atvēršanā no nejauša sensora trigerējuma.
Drošības funkcijas ietver šķēršļu noteikšanu, automātisku apstādināšanu un reversu, ja kustības zonā tiek fiksēts objekts, kā arī aizsardzību pret saspiešanas risku. Materiālu un mezglu izvēlē tika ņemta vērā laikapstākļu ietekme: pretkorozijas apstrāde, hermetizācija jutīgākajās vietās un konstrukcija, kas saglabā ģeometriju arī temperatūras ciklu ietekmē.
Atbilstības ziņā sistēma ir CE marķēta un projektēta, ievērojot Eiropas drošības prasības mašīnām un būvizstrādājumiem, kā arī piemērojamos Latvijas normatīvos regulējumus, kas attiecas uz publisku ēku pieejamību, evakuācijas loģiku un elektroinstalāciju drošumu. Praktiski tas nozīmē dokumentētu nodošanu ekspluatācijā, drošības testus un lietošanas instrukciju komplektu objekta uzturētājam.
Ieejas zona ir viens no lielākajiem siltuma zudumu avotiem publiskās ēkās, jo katrs atvēršanas cikls rada intensīvu gaisa apmaiņu. Automātiskie ieejas vārti rada ieguvumu tieši tur, kur manuālie risinājumi parasti zaudē: tie aizveras tiklīdz plūsma beidzas, bez “cilvēciskā faktora”, un uztur konsekventu ciklu neatkarīgi no noslodzes.
VVN projektā “Gāles nams” optimizācija tika balstīta uz īsu atvēruma laiku un precīzu sensoru zonējumu, lai vārti neatvērtos pāragri un nepaliktu atvērti ilgāk par nepieciešamo. Rezultātā ziemas periodā var sasniegt līdz samazinājumu ieejas zonas radītajos siltuma zudumos, kas praksē bieži pārvēršas izmērāmos apkures izmaksu ietaupījumos.
Publiskā mazumtirdzniecības objektā ieeja ir jāprojektē tā, lai tā būtu vienlīdz ērta visiem apmeklētājiem. Automātiska, bezkontakta darbība ir īpaši nozīmīga cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un klientiem ar apjomīgiem pirkumiem. Šajā projektā “ieejas vārti” tika konfigurēti ar pietiekamu atvēruma platumu un stabilu detektoru zonu, lai atvēršanās notiktu paredzami un bez pēkšņām kustībām.
Higiēnas aspekts ir kļuvis par standartu arī pēc pandēmijas: bezkontakta ieeja samazina virsmu aiztures punktus un uzlabo kopējo klientu komfortu. Mazumtirdzniecības vidē tas ir arī praktiski, jo klientiem bieži ir aizņemtas rokas, un jebkura papildu darbība pie ieejas samazina caurlaidspēju.
Drošības mehānismi šeit nav formāla “ķeksīša” prasība, bet reāla riska kontrole. Sensoru komplekts uzrauga atvērumu, un šķēršļa gadījumā sistēma aptur kustību vai aktivizē reversu, samazinot saspiešanas un sadursmju risku. Tāpat vadības blokā tiek definēti režīmi ārpus darba laika: kontrolēta piekļuve, integrācija ar apsardzes signāliem un iespēja atslēgt automātisko atvēršanu, ja tas nepieciešams drošības procedūru dēļ.
Ieejas automatizācija tieši ietekmē klientu plūsmu un darbinieku ikdienas slodzi. Pēc VVN risinājuma ieviešanas “Gāles nams” ieejas zonā ieguvums pirmkārt izpaužas kā vienmērīgāks, paredzamāks kustības ritms: klientam nav jāapstājas, jāmeklē rokturis vai jāpielāgojas smagām durvīm. Tas samazina “mikroaizkaves”, kas pīķa stundās pārvēršas rindās un sastrēgumos pie ieejas.
Personāla efektivitāte palielinās, jo samazinās nepieciešamība asistēt pie ieejas, risināt sūdzības par neērtu durvju darbību vai novērst situācijas, kad durvis atstātas pusvirus. Praktiski tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties uz pārdošanu, preču papildināšanu un konsultācijām, nevis uz infrastruktūras “pieskatīšanu”.
Svarīgs ir arī uzņēmuma tēla aspekts. Būvmateriālu mazumtirdzniecībā profesionalitāte izpaužas ne tikai produktu sortimentā, bet arī procesos: loģistikas kārtībā, drošībā, klientu ceļa (customer journey) vienkāršībā. Automatizēta, korekti noregulēta ieeja signalizē par investīcijām kvalitātē un par to, ka objekts ir vadīts ar saimniecisku, datos balstītu pieeju.